Kādu vakaru Lupatiņi jeb četriem auduma bērniņi - Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš - dodas mazgāties. Pa ceļam viņi sabīstas no vannas istabas Briesmoņa, pēc tam iepazīstas ar Ūdentiņu un visbeidzot sacer Kaķim dziesmu par mazgāšanos.
Zeķīte atrod pogu un kopā ar Lakatiņu un Spilventiņu cenšas noskaidrot, kas tas varētu būt.
Zeķīte grib pašūpoties ar Spilventiņu, bet viņš izrādas pārāk smags. Savukārt Spilventiņš domā, ka Zeķīte ir par vieglu. Ko gan Spilventiņš ir apēdis?
Lupatiņi spēlē „Cirku”. Zeķītei neveicas, viņa grib labāk darīt ko citu, piemēram, precēties. Bet ar ko? Spilventiņš piekrīt precēties, lai Zeķīte viņu barotu. Cimdiņš gribētu precēties, lai boksētos. Bet Zeķīte negrib ne vienu, ne otru...
Lakatiņš lasa bilžu grāmatu, bet pārējie Lupatiņi skraida un skaļi trokšņo. Lai varētu netraucēti lasīt, Lakatiņš paslēpjas. Kad pārējie Lupatiņi nolemj spēlēt paslēpes, izrādās, ka Lakatiņš, pats to nenojaušot, ir noslēpies vislabāk.
Cimdiņš ir saaukstējies, viņam sāp kakls un bieži jāšķauda. Visi ir gatavi Cimdiņu aprūpēt. Cimdiņa slimošana izskatās tik jauki, ka Lakatiņam pēkšņi sāk sāpēt puķītes un pumpiņas. Kad Zeķīte sāk ārstēšanu ar konfektēm, arī Spilventiņš sajūtas apslimis...
Lupatiņi ilgojas pēc kāda mājdzīvnieka. Viņi zina, ka par to būs jārūpējas, un katrs ir gatavs uzbūvēt mājdzīvniekam māju. Bet, kad mājas uzceltas, izrādās – katrs gribējis pavisam citu dzīvnieku...
Lupatiņu istabā ir milzu nekārtība un neko vairs nevar atrast. Kaķis ierosina veikt pavasara tīrīšanu. Lai māju sakārtotu Lupatiņi meklē kur katra lieta dzīvo. Panna dzīvo virtuvē, kombinzons priekšnamā, zobubirstes vannas istabā, bet kur dzīvo ziema?
Lupatiņiem, kuri garlaikojas, Kaķis apsola pastaigu parkā. Uz parku varēs iet pulksten trijos. Kad tas īsti būs? Lupatiņi mēģina saprast, ko rāda pulkstenis, un izmēģina, vai nevar likt laikam paiet ātrāk.
Lakatiņš ierosina Lupatiņiem apceļot māju ar aizvērtām acīm. Pazīstamā pagalde pēkšņi pārtop par pūķa alu, kāpnes par sniegotām klintīm, gulta peld šalcošā jūrā. Viss kļūst tik interesants un satraucošs. Ceļojums beidzas uz kādas salas, kas ir tik neparasti mīksta! Turklāt tā aizved nogurušos Lupatiņus tīrīt zobus…
Zeķīte aicina Lupatiņus brokastot, bet pie galda pietrūkst viena krēsliņa. Cimdiņš domā, ka Spilventiņš sēž uz viņa krēsliņa, jo tieši viņa krēsliņš prot aulekšot kā zirgs. Spilventiņš savu krēsliņu atrod pie Lakatiņa, Lakatiņš pie Zeķītes, Zeķīte pie Cimdiņa. Tā nu visi Lupatiņu krēsli auļo, šūpojas, virpuļo, līdz Kaķis saprot, kas par lietu.
Zeķīte aicina Lupatiņus brokastot, bet pie galda pietrūkst viena krēsliņa. Cimdiņš domā, ka Spilventiņš sēž uz viņa krēsliņa, jo tieši viņa krēsliņš prot aulekšot kā zirgs. Savukārt, Spilventiņš savu krēsliņu atrod pie Lakatiņa, Lakatiņš pie Zeķītes, Zeķīte pie Cimdiņa. Un krēsli pa šo laiku īsti vairs nav pat krēsli.
Lupatiņiem, kuri garlaikojas, Kaķis apsola pastaigu parkā. Uz parku varēs iet pulksten trijos. Kad tas īsti būs? Lupatiņi mēģina saprast, ko rāda pulkstenis, un izmēģina, vai nevar likt laikam paiet ātrāk.
Lakatiņš ierosina Lupatiņiem apceļot māju ar aizvērtām acīm. Pazīstamā pagalde pēkšņi pārtop par pūķa alu, kāpnes par sniegotām klintīm, gulta peld šalcošā jūrā.
